piešķeterēt
piešķeterēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešķeterēju | piešķeterējam | piešķeterēju | piešķeterējām | piešķeterēšu | piešķeterēsim |
| 2. pers. | piešķeterē | piešķeterējat | piešķeterēji | piešķeterējāt | piešķeterēsi | piešķeterēsiet, piešķeterēsit |
| 3. pers. | piešķeterē | piešķeterēja | piešķeterēs | |||
Pavēles izteiksme: piešķeterē (vsk. 2. pers.), piešķeterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešķeterējot (tag.), piešķeterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešķeterētu
Vajadzības izteiksme: jāpiešķeterē
1.Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
2.Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Šķeterējot (diegus, dziju), pietīt (spoli).
Avoti: LLVV