piešķiebt
piešķiebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešķiebju | piešķiebjam | piešķiebu | piešķiebām | piešķiebšu | piešķiebsim |
| 2. pers. | piešķieb | piešķiebjat | piešķiebi | piešķiebāt | piešķiebsi | piešķiebsiet, piešķiebsit |
| 3. pers. | piešķiebj | piešķieba | piešķiebs | |||
Pavēles izteiksme: piešķieb (vsk. 2. pers.), piešķiebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešķiebjot (tag.), piešķiebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešķiebtu
Vajadzības izteiksme: jāpiešķiebj
Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No ceļmalas koka, galvu piešķiebusi, trijjūgam pakaļ noskatās vārna.
- Tad mēs varētu mierīgi aprunāties, – Puspīrāgs gaidoši piešķieba galvu.
- Ik pa brīdim putns piešķiebj galvu uz vienu un otru pusi.
- Taču ne, viņa skatās labvēlīgi, graciozi piešķiebusi galvu.
- Uz kāpnēm stāv smaidoša Vera Juhansena, sarkanā blūzē un piešķiebtu galvu.