izrāpot
izrāpot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrāpoju | izrāpojam | izrāpoju | izrāpojām | izrāpošu | izrāposim |
| 2. pers. | izrāpo | izrāpojat | izrāpoji | izrāpojāt | izrāposi | izrāposiet, izrāposit |
| 3. pers. | izrāpo | izrāpoja | izrāpos | |||
Pavēles izteiksme: izrāpo (vsk. 2. pers.), izrāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrāpojot (tag.), izrāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrāpotu
Vajadzības izteiksme: jāizrāpo
1.intransitīvs Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.transitīvs Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam savainotā sieviete izrāpojusi no dzīvokļa, lai sauktu pēc palīdzības.
- Viņa kratījās un raustījās līdz no auss sīkdams izrāpoja skudras lieluma radījums.
- Viņš izrāpoja kā viens no pēdējiem, kuri izglābās bez būtiskiem ķermeņa apdegumiem.
- Baltmaizi melnās skudras izrāpoja, tā ka maz neliekas.
- Vai arī izrāpo, lai uzbruktu mūsu trauslajam spēkam: