izrāpties
izrāpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrāpjos | izrāpjamies | izrāpos | izrāpāmies | izrāpšos | izrāpsimies |
| 2. pers. | izrāpies | izrāpjaties | izrāpies | izrāpāties | izrāpsies | izrāpsieties, izrāpsities |
| 3. pers. | izrāpjas | izrāpās | izrāpsies | |||
Pavēles izteiksme: izrāpies (vsk. 2. pers.), izrāpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrāpjoties (tag.), izrāpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrāptos
Vajadzības izteiksme: jāizrāpjas
1.Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atveras vienas mašīnas durvis, un pa tām izrāpjas pārbiedēts šoferis.
- Jaunais, pieaugušais sirsenis izgraužas cauri zīda vāciņam un izrāpjas laukā.
- Vē Vē izrāpās malā, pagrāba savu zābaku un uzvilka to.
- Cits, nespēdams vairs piecelties kājās, mēģināja izrāpties sausākā vietā...
- Īsais vīrs izrāpās ārā un pār plecu palūkojās uz Vilu. „