izrāt1
Lietojuma biežums :
izrāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izrāju | izrājam | izrāju | izrājām | izrāšu | izrāsim |
2. pers. | izrāj | izrājat | izrāji | izrājāt | izrāsi | izrāsiet, izrāsit |
3. pers. | izrāj | izrāja | izrās |
Pavēles izteiksme: izrāj (vsk. 2. pers.), izrājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrājot (tag.), izrāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrātu
Vajadzības izteiksme: jāizrāj
Rājot izteikt (kādam) pārmetumu, nosodījumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs pats sevi izrājat, jūs zināt, ka tie ir tikai jūsu nervi — un tomēr, un tomēr...
- dārgs nobērt šlagu izrāt
- Pēc tam kad viņš tai bija pavēlējis palikt , izrājis par bēgšanu mājās , zēns bija cieši pārliecināts , ka suns nekad vairs negaidīs pie skolas
- Lisandrs par to uz Autoliku nedusmojās, bet Kallibiju pat izrāja, teikdams, ka viņš neprotot valdīt pār brīviem ļaudīm.
- Es ieteicu piezvanīt ĢĀ un izrunāt situāciju, bet viņš saka, ka ārste šo izrājusi, ka receptes taču viņam izrakstītas un pārējais esot paša ziņā.