izraudzēt
izraudzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izraudzēju | izraudzējam | izraudzēju | izraudzējām | izraudzēšu | izraudzēsim |
| 2. pers. | izraudzē | izraudzējat | izraudzēji | izraudzējāt | izraudzēsi | izraudzēsiet, izraudzēsit |
| 3. pers. | izraudzē | izraudzēja | izraudzēs | |||
Pavēles izteiksme: izraudzē (vsk. 2. pers.), izraudzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izraudzējot (tag.), izraudzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izraudzētu
Vajadzības izteiksme: jāizraudzē
Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To, ko mēs saražojam gada laikā, Cēsīs izraudzē vienā tvertnē.
- Bet, ja tā rūgst, tas nozīmē, ka var izraudzēt arī vīnu.
- Šogad raža esot samērā laba ‒ izraudzētas aptuveni 30 tonnas kartupeļu, kas nonāks arī pilsētas zupas virtuvēs, informēja Jākobsone.