izraust
izraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izraušu | izraušam | izrausu | izrausām | izrausīšu | izrausīsim |
| 2. pers. | izraus | izraušat | izrausi | izrausāt | izrausīsi | izrausīsiet, izrausīsit |
| 3. pers. | izrauš | izrausa | izrausīs | |||
Pavēles izteiksme: izraus (vsk. 2. pers.), izrausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izraušot (tag.), izrausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izraustu
Vajadzības izteiksme: jāizrauš
1.Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzmanīgi izrausti kreiso uzaci, ja esi kreile, kā arī otrādi!
- Tieši tamdēļ es drumstaloju kauliņus un pa vienam izraustu nervus.
- Cieši nostiep ādu un izrausti matiņus to augšanas virzienā.
- Pēc trešā cirtiena paliecos lejup un izraustu kāju brīvībā.
- Izrausti uzacis spilgtā apgaismojumā, vēlams dienas gaismā.