sazarot
Lietojuma biežums :
sazarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazaroties1.
2.Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties2.
2.1.transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
3.Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties3.
3.1.transitīvs Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri