pietvanot
Lietojuma biežums :
pietvanot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietvanoju | pietvanojam | pietvanoju | pietvanojām | pietvanošu | pietvanosim |
| 2. pers. | pietvano | pietvanojat | pietvanoji | pietvanojāt | pietvanosi | pietvanosiet, pietvanosit |
| 3. pers. | pietvano | pietvanoja | pietvanos | |||
Pavēles izteiksme: pietvano (vsk. 2. pers.), pietvanojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietvanojot (tag.), pietvanošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietvanotu
Vajadzības izteiksme: jāpietvano
pietvanēt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietvanēju | pietvanējam | pietvanēju | pietvanējām | pietvanēšu | pietvanēsim |
| 2. pers. | pietvanē | pietvanējat | pietvanēji | pietvanējāt | pietvanēsi | pietvanēsiet, pietvanēsit |
| 3. pers. | pietvanē | pietvanēja | pietvanēs | |||
Pavēles izteiksme: pietvanē (vsk. 2. pers.), pietvanējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietvanējot (tag.), pietvanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietvanētu
Vajadzības izteiksme: jāpietvanē
1.intransitīvs Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) — par vidi.
2.Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No grāmatas patiešām " pretī mums dveš lielo dūmeņu pietvanotais Grīziņkalna apkaimes gaiss, skan svilpes un sirēnas, gan aicinādamas strādniekus uz fabrikām, gan vēstīdamas darba dienas beigšanos, virs Smilšu kalniem vējš sagriež dzeltenas grīstes, bet pa šaurajām nomales ieliņām rītos un vakaros kā dzīva, pelēka straume plūst tie darba darītāju tūkstoši, ko Tautas dzejnieks Rainis jau toreiz bija nosaucis par pamatšķiru."
- Toreiz izstādes organizētāji rakstīja: „ Eglītis - sūrais cīnītājs, kas ar savu vienīgo veselo - kreiso roku - stāvēja un krita par nepastarpinātu patiesīgumu mākslā - ir atgriezies ielā, kur studiju gados īrēja istabiņu bez logiem, daudz pīpēja, maz ēda, darināja rotas, skābēm pietvanotajā telpā aizvadīja ne vienu vien stundu ar amata brāļiem ( nu, labi - pa reizei arī ar pudeles brāļiem, dzejniekiem un meitenēm brīvām) - lai vēlreiz apliecinātu, ka glezniecībā tomēr primārās ir tās izjūtas, ko skatītājam dod krāsa un forma, nevis pseidofilozofiski literārs sižets!”
- Mākslas galerija aicina apmeklēt Viļņa Eglīša piemiņas izstādi: „ Eglītis - sūrais cīnītājs, kas ar savu vienīgo veselo - kreiso roku - stāvēja un krita par nepastarpinātu patiesīgumu mākslā - ir atgriezies Mucenieku ielā, kur studiju gados īrēja istabiņu bez logiem, daudz pīpēja, maz ēda, darināja rotas, skābēm pietvanotajā telpā aizvadīja ne vienu vien stundu ar amata brāļiem ( nu, labi - pa reizei arī ar pudeles brāļiem, dzejniekiem un meitenēm brīvām) - lai vēlreiz apliecinātu, ka glezniecībā tomēr primārās ir tās izjūtas, ko skatītājam dod krāsa un forma, nevis pseidofilozofiski literārs sižets!”