tirpt1
tirpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tirpstu | tirpstam | tirpu | tirpām | tirpšu | tirpsim |
| 2. pers. | tirpsti | tirpstat | tirpi | tirpāt | tirpsi | tirpsiet, tirpsit |
| 3. pers. | tirpst | tirpa | tirps | |||
Pavēles izteiksme: tirpsti (vsk. 2. pers.), tirpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tirpstot (tag.), tirpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tirptu
Vajadzības izteiksme: jātirpst
1.Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
1.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
2.apvidvārds Kust, kļūt karstumā šķidram.
Stabili vārdu savienojumiSirds tirpst.
- Sirds tirpst idioma — saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc laika viņai sāka tirpt rokas, un viņa centās pakustēties.
- Šķiet, ka dod par daudz, jo tirpst kājas.
- Kad tirpstošām rokām, sausu muti viņa skrēja pa ļaužu pārbāztām ielām.
- Nu beidziet, viņai nevarēja tirpt rokas, pilnīgi izslēgts.
- Nē, ir arī pirksti, dur elkonī, paldies Dievam, tirpst.