tirpoņa
tirpoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tirpoņa | tirpoņas |
| Ģen. | tirpoņas | tirpoņu |
| Dat. | tirpoņai | tirpoņām |
| Akuz. | tirpoņu | tirpoņas |
| Lok. | tirpoņā | tirpoņās |
1.Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
1.1.Drebuļi, trīsas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bez jelkāda pārdabiskuma, gluži taustāmi un jūtami Robertai kājās iemetās tirpoņa.
- Drīz vien viņš sajuta visā ķermenī vieglu, patīkamu tirpoņu.
- Sīka tirpoņa skrien pār aukslējām, mēli, degunu.
- Kaut kur vēderā sajūtu tirpoņu, bet, iekams ceļgali sāk trīcēt, saku:
- Viņš sajuta augošu tirpoņu rokā un saknieba lūpas.