aizvilināt
Lietojuma biežums :
aizvilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vilinot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.2.Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri