paģērēt2
paģērēt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paģēru | paģēram | paģērēju | paģērējām | paģērēšu | paģērēsim |
| 2. pers. | paģēri | paģērat | paģērēji | paģērējāt | paģērēsi | paģērēsiet, paģērēsit |
| 3. pers. | paģēr | paģērēja | paģērēs | |||
Pavēles izteiksme: paģēri (vsk. 2. pers.), paģēriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paģērot (tag.), paģērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paģērētu
Vajadzības izteiksme: jāpaģēr
1.Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
1.1.intransitīvs
2.apvidvārds Būt par cēloni tam, ka ir nepieciešamība (pēc kā).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Receptes ir dažnedažādas, un ne visas paģēr mēnesi ilgu noņemšanos.
- Uz darbu - sieva paģērēja raust piķi un sievu viņš mīlēja.
- Cittautieši izpaužas ekspresīvāk, kas no mūsu skatu punkta izskatās paģēroši.
- Tēlniece granītā iekalusi Valentīna Skulmes šaurās, savu telpu paģērošās lūpas.
- Kasieris līdz Asaro Bridge pieturai no katra paģērēja pa 10 kinām.