paģērbt
paģērbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paģērbju | paģērbjam | paģērbu | paģērbām | paģērbšu | paģērbsim |
| 2. pers. | paģērb | paģērbjat | paģērbi | paģērbāt | paģērbsi | paģērbsiet, paģērbsit |
| 3. pers. | paģērbj | paģērba | paģērbs | |||
Pavēles izteiksme: paģērb (vsk. 2. pers.), paģērbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paģērbjot (tag.), paģērbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paģērbtu
Vajadzības izteiksme: jāpaģērbj
Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl viena interesanta variācija – paģērbt to zem sarafāna vai sakombinēt ar kleitu.
- — Daina, — viņš pajautāja atkal, — kas viņai parasti bija paģērbts zem šīs žaketes?
- Noteikti nevar aizmirst par zeķbiksēm, ko paģērbt gan zem garajām kleitām, gan pat pievilkt pie šortiem.
- Apstulbis es redzu, ka Lola ceļas kājās un lēnām velk augšup kleitu, zem tās nekas nav paģērbts.
- Savukārt, ja tu pretendē uz amatu izklaides vai modes industrijas kantorī, tad šāds paģērbs būs īsti vietā un laikā.