izdziedināt
izdziedināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdziedinu | izdziedinām | izdziedināju | izdziedinājām | izdziedināšu | izdziedināsim |
2. pers. | izdziedini | izdziedināt | izdziedināji | izdziedinājāt | izdziedināsi | izdziedināsiet, izdziedināsit |
3. pers. | izdziedina | izdziedināja | izdziedinās |
Pavēles izteiksme: izdziedini (vsk. 2. pers.), izdziediniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdziedinot (tag.), izdziedināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdziedinātu
Vajadzības izteiksme: jāizdziedina
1.Izārstēt (slimo).
1.1.Izārstēt (slimību).
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs pieņemam lēmumu izdziedināt sevi emocionāli, jo esam sāpju pārņemti.
- , kas lūdza brāli Teoderihu viņu izdziedināt, apsoloties kristīties.
- Izdziedināt cilvēku var tikai tad, ja viņš pats to grib.
- Neizdziedināmas slimības sāpēs Aizsargu ielā 62—8 pakārusies H. Vidhefte.
- Dziedinātāju dzemdējusī, izdziedini manu dvēseli no ilgām grēku kaislībām.