štimmēt
štimmēt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | štimmēju | štimmējam | štimmēju | štimmējām | štimmēšu | štimmēsim |
2. pers. | štimmē | štimmējat | štimmēji | štimmējāt | štimmēsi | štimmēsiet, štimmēsit |
3. pers. | štimmē | štimmēja | štimmēs |
Pavēles izteiksme: štimmē (vsk. 2. pers.), štimmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: štimmējot (tag.), štimmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: štimmētu
Vajadzības izteiksme: jāštimmē
1.apvidvārds Skaņot mūzikas instrumentu.
2.žargonisms Saskanēt, būt saderīgam.
PiemēriTomēr kaut kas abiem kopā neštimmēja, bet varbūt kāda no šīm partijām bija kļuvusi par otras satelītpartiju?
- Tomēr kaut kas abiem kopā neštimmēja, bet varbūt kāda no šīm partijām bija kļuvusi par otras satelītpartiju?
- Salikām savas lapiņas kopā, un izrādījās, ka mums kopā kaut kas totāli štimmē.
Cilme:No vācu stimmen.
Avoti: ĒiV, SLG
Korpusa piemēri:šeit