ievibrēt
ievibrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ievibrēju | ievibrējam | ievibrēju | ievibrējām | ievibrēšu | ievibrēsim |
| 2. pers. | ievibrē | ievibrējat | ievibrēji | ievibrējāt | ievibrēsi | ievibrēsiet, ievibrēsit |
| 3. pers. | ievibrē | ievibrēja | ievibrēs | |||
Pavēles izteiksme: ievibrē (vsk. 2. pers.), ievibrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievibrējot (tag.), ievibrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievibrētu
Vajadzības izteiksme: jāievibrē
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau pirmajā mirklī dziesma mani kaut kā aizķēra, ievibrēja kādu stīgu.
- Ievibrēt sievišķību, ņemot talkā mandalu dejas, palīdzēs rīdziniece Evita Eglīte.
- Iespējams, putns ievibrē zemes virskārtu, tādējādi iztraucējot sīkās radības tajā.
- Mūzika ir tā, kas ievibrē un attīra dvēseli.
- Atverot kārbiņu, telpā ienāks aromāts un ievibrēs maņas.