izkāpelēt

izkāpelēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: izkāpelē (vsk. 2. pers.), izkāpelējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: izkāpelējot (tag.), izkāpelēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: izkāpelētu

Vajadzības izteiksme: jāizkāpelē

1.transitīvs Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).

1.1.intransitīvs

1.2.Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).

2.Paveikt vairākus kāpienus.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Izstaigāt sievieti, izkāpelēt tās paslēpņus ar iekadrētu skatu ir līdzvērtīgs akts izmeklētām intīmām spēlēm.
Tā kā tēvam klibās kājas dēļ grūti izkāpelēt uz zvanu torni, tad drīz vien mirušo apzvanīšana kļūst par regulāru vecākā dēla pienākumu.
To visu var ne tikai apskatīt, kā tas parasti ir akadēmiskajos muzejos, bet arī aptaustīt, izkāpelēt un apjaust, kā jūtas tās lietotāji.
Pēdas, caur kurām tiek atklāti jaunu sieviešu stāsti, turas cieši pie zemes, kopā ar tām autors izstaigā gan Parīzes ielas, gan Libērijas savannas, izkāpelē pa Keipkostas forta ejām Ganā kopā ar angļu dzejnieci, kas dievina Baironu, laivās izbrauc līdzi pārbēdzējiem, kas pamet Gorē salas nabadzību, lai satiktos ar sapņa piepildījumu vai nāvi Barselonā, un nemanāmi paceļ lasītāju augstāk, fantāzijās, kur pazudis vārds laime un stāstu stāsta mātes miesās miris bērns, jo, atsaucoties uz Vitgenšteinu, autors uzsver, ka „ pasaule ir viss, kas gadās”.
Pie mīļotantes vienmēr izkāpelēja visus kokus mežā, tikai priedēs nevarēja, nebija, kur pieķerties.