izkāpināt
izkāpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkāpinu | izkāpinām | izkāpināju | izkāpinājām | izkāpināšu | izkāpināsim |
| 2. pers. | izkāpini | izkāpināt | izkāpināji | izkāpinājāt | izkāpināsi | izkāpināsiet, izkāpināsit |
| 3. pers. | izkāpina | izkāpināja | izkāpinās | |||
Pavēles izteiksme: izkāpini (vsk. 2. pers.), izkāpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkāpinot (tag.), izkāpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkāpinātu
Vajadzības izteiksme: jāizkāpina
Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
Stabili vārdu savienojumiIzkāpināt sevi.
- Izkāpināt sevi kolokācija — pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aktrise – tā ir izkāpināta un visu pārāk emocionāli vērtējoša persona.
- Turklāt izrādes forma nekad nav nodalāma no satura un pat mākslinieciski izkāpināta forma vienmēr noved pie saturiska vēstījuma.
- Negatīvie varoņi – vagars, mācītājs, daļa muižnieku – tika veidoti nevis reālistiskiem, bet izkāpinātiem, groteskiem līdzekļiem.
- Leonīdu Leimani Rolands vēlāk raksturo kā godprātīgu un vīrišķīgu, bet arī spītīgu, izkāpināti jūtīgu, brīžiem naivu un subjektīvu cilvēku.
- no vietas, kur tikko piedzīvoji izkāpinātas emocijas, gradācijās, kuras tavi skatītāji iespējams iztērē gada laikā, un jūties TIIIK sasodīti tukšs un vientuļš.