šņakstināt
šņakstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņakstinu | šņakstinām | šņakstināju | šņakstinājām | šņakstināšu | šņakstināsim |
| 2. pers. | šņakstini | šņakstināt | šņakstināji | šņakstinājāt | šņakstināsi | šņakstināsiet, šņakstināsit |
| 3. pers. | šņakstina | šņakstināja | šņakstinās | |||
Pavēles izteiksme: šņakstini (vsk. 2. pers.), šņakstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņakstinot (tag.), šņakstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņakstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšņakstina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gurdi pūta govs pēc cukurbiešu novākšanas un šņakstināja saldos lakstus.
- Johans skaļi šņakstina, un visi smejas viņam līdzi.
- Viņš bija noķēris peli, lēnām ievilka to kaktiņā un šņakstinādams to tiesāja.
- Bauda sēdēt, klausīties mūziku un lēni šņakstināt mīkstumu, uzdzerot saldenu vācu vīnu.
- Putni tos stiepa uz savām ligzdām ziemas krājumiem, mežacūkas garšīgo ēdmaņu šņakstināja turpat.