vienacis
vienacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vienacis | vienači |
Ģen. | vienača | vienaču |
Dat. | vienacim | vienačiem |
Akuz. | vienaci | vienačus |
Lok. | vienacī | vienačos |
vienace sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vienace | vienaces |
Ģen. | vienaces | vienaču |
Dat. | vienacei | vienacēm |
Akuz. | vienaci | vienaces |
Lok. | vienacē | vienacēs |
1.Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
1.1.Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
2.joma: mitoloģija Latviešu mitoloģijā – dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
Avoti: LLVV, LDG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Es jau saprotu, ka tāds neglīts vienacis ar koka kāju...
- Lai arī vienacis, instinkts dzīvnieku ved drošāk par acugaismu.
- Viņš bijis vienacis un tukšo acs dobumu vienmēr sedzis ar garu matu šķipsnu.
- Tālāk piepildās ikviens Vecā vienača pareģojums un, sekojot tam, Hadings atbrīvojas no gūsta.
- Vienacis laimīgs, ka ir kur palikt, ir ko pīpēt un ir ko ēst.