pieķērkt
pieķērkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķērcu | pieķērcam | pieķērcu | pieķērcām | pieķērkšu | pieķērksim |
| 2. pers. | pieķērc | pieķērcat | pieķērci | pieķērcāt | pieķērksi | pieķērksiet, pieķērksit |
| 3. pers. | pieķērc | pieķērca | pieķērks | |||
Pavēles izteiksme: pieķērc (vsk. 2. pers.), pieķērciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķērcot (tag.), pieķērkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķērktu
Vajadzības izteiksme: jāpieķērc
Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Zlata, ka nepieķērcat!”
- Pieķērca pilnu vagonu.
- — Nelaimi pieķērksi!
- Ka nepieķērcat.”
- Viņš nāk uz māju, ik pa laikam izplešot rokas kā vārna, kas pieķērc nelaimi, uz staba apsēdusies, lapsu ieraudzījusi.