sapiktot
sapiktot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapiktoju | sapiktojam | sapiktoju | sapiktojām | sapiktošu | sapiktosim |
| 2. pers. | sapikto | sapiktojat | sapiktoji | sapiktojāt | sapiktosi | sapiktosiet, sapiktosit |
| 3. pers. | sapikto | sapiktoja | sapiktos | |||
Pavēles izteiksme: sapikto (vsk. 2. pers.), sapiktojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapiktojot (tag.), sapiktošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapiktotu
Vajadzības izteiksme: jāsapikto
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Redzams, kāds bija paspējis šo rosīgo darbinieci sapiktot vēl pirms viņas tikko pamanītajām nebūšanām.
- Ažu sapiktoja šāda muldēšana , un viņa savām dusmām par šitādām nepareizām valodām lika sprukt vaļā pret kādu kalpa sievu taisni tādā acumirklī , kad Reini zināja esam sāņistabā un visu dzirdam
- Kad jau šie vārdi velniņus no jauna ļoti sapiktoja , tad viņi par to , kas tūliņ pēc tam notika , labprāt no savām jēru ādām būtu izlēkuši laukā ja būtu varējuši
- Tas nu gan mani mazliet sapiktoja, - jā!
- - nevis sadusmoja, bet tieši sapiktoja.