sapīkums
sapīkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sapīkums | sapīkumi |
| Ģen. | sapīkuma | sapīkumu |
| Dat. | sapīkumam | sapīkumiem |
| Akuz. | sapīkumu | sapīkumus |
| Lok. | sapīkumā | sapīkumos |
Rezultāts → sapīkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sava sīkumainā sapīkuma izmocīti, jūs ilgojāties pēc īsta naida.
- No viņa vaiga nozudis sapīkums, piere kļuvusi gluda un skatiens atmaidzis.
- Varbūt atkal vainīgs sapīkums par to, ka dzīvoju bez iekšējas piekrišanas.
- Viņa aizšļakstināja uz krastu ar sapīkuma iestīvinātu galvu un nevajadzīgi augstu cilādama kājas.
- Igoram tiek vien vecmeistara vāji slēpts sapīkums.