sapīkt
sapīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapīkstu | sapīkstam | sapīku | sapīkām | sapīkšu | sapīksim |
| 2. pers. | sapīksti | sapīkstat | sapīki | sapīkāt | sapīksi | sapīksiet, sapīksit |
| 3. pers. | sapīkst | sapīka | sapīks | |||
Pavēles izteiksme: sapīksti (vsk. 2. pers.), sapīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapīkstot (tag.), sapīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapīktu
Vajadzības izteiksme: jāsapīkst
Kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam.
PiemēriTad viņa sapīkusi aizgāja.
- Tad viņa sapīkusi aizgāja.
- Romualds sapīka un nolēma to neslēpt.
- Tas viņam neizdevās, un viņš tūdaļ gražīgi sapīka.
- Tie, kuriem es biju šo un to palicis parādā, gan izskatījās tādi sapīkuši.
- Minūtes desmit paskatījušies, mēs sapīkuši devāmies prom.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit