sapikāt
sapikāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapikāju | sapikājam | sapikāju | sapikājām | sapikāšu | sapikāsim |
| 2. pers. | sapikā | sapikājat | sapikāji | sapikājāt | sapikāsi | sapikāsiet, sapikāsit |
| 3. pers. | sapikā | sapikāja | sapikās | |||
Pavēles izteiksme: sapikā (vsk. 2. pers.), sapikājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapikājot (tag.), sapikāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapikātu
Vajadzības izteiksme: jāsapikā
1.Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
2.Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 80. gadu pašā nogalē, kad jau dzelzs priekškars juka un bruka, vienu mirkli Rīgā tās bija atvestas, un tās tika izpirktas vājprātīgos kvantumos, arī es sapiku kaudzi.