balsnīt
balsnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | balsnīju | balsnījam | balsnīju | balsnījām | balsnīšu | balsnīsim |
| 2. pers. | balsnī | balsnījat | balsnīji | balsnījāt | balsnīsi | balsnīsiet, balsnīsit |
| 3. pers. | balsnī | balsnīja | balsnīs | |||
Pavēles izteiksme: balsnī (vsk. 2. pers.), balsnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: balsnījot (tag.), balsnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: balsnītu
Vajadzības izteiksme: jābalsnī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp kokiem ēnu atspīdā balsnīja neskarta sniega klaids, uz kura spokaini kustējās gaismēnas.
- Pustumsā balsnī viņas seja, acis pievērstas zirgam.
- Vakar Stropu estrādē skanēja dziesmas, balsnīja pīpenes koristu rokās, ozolzaru vainags kronēja Reitera pieri.
- Un es ļaujos, lai upe ceļ mani augšup ūdens virspusē, kas virs galvas balsnī kā zeltains gaišums.
- No gariem egļu stumbriem būvēts klāvs balsnī tumsā pret pļavu — tas pats, kurš piebeidza Antonijas tēvu Izidoru Saltupu.