noēnot
noēnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noēnoju | noēnojam | noēnoju | noēnojām | noēnošu | noēnosim |
2. pers. | noēno | noēnojat | noēnoji | noēnojāt | noēnosi | noēnosiet, noēnosit |
3. pers. | noēno | noēnoja | noēnos |
Pavēles izteiksme: noēno (vsk. 2. pers.), noēnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noēnojot (tag.), noēnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noēnotu
Vajadzības izteiksme: jānoēno
1.Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
1.1.Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
1.2.Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prīmulas jānovieto vēsā, noēnotā, tomēr pēc iespēja gaišākā vietā.
- Jāņem arī vērā, ka rabarberam nepatīk bezvējaina, noēnota vieta.
- Visbiežāk sprigane sastopama daļēji noēnotās vietās ar slāpekli bagātās augsnēs.
- Šīm begonijām piemērota gan saulaina, gan daļēji noēnota vieta.
- Īleksi vislabāk jutīsies aizsargātā vietā dārzā, piemēroti noēnotai vietai.