uzkakāt
uzkakāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkakāju | uzkakājam | uzkakāju | uzkakājām | uzkakāšu | uzkakāsim |
| 2. pers. | uzkakā | uzkakājat | uzkakāji | uzkakājāt | uzkakāsi | uzkakāsiet, uzkakāsit |
| 3. pers. | uzkakā | uzkakāja | uzkakās | |||
Pavēles izteiksme: uzkakā (vsk. 2. pers.), uzkakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkakājot (tag.), uzkakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkakātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkakā
1.Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
1.1.pārnestā nozīmē Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
1.2.pārnestā nozīmē Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vista uz burtnīcas uzkakājusi lielu, smirdīgu kunkuli.
- Kad cielava uzkakā uz slēpņa un skraida pa to, radot skaļu troksni, tu esi pieņemts kā savējais.
- Ja tik vien tās bēdas, tad laikam varu tev līdzēt”, domīgi novilka Slieka - “ Pacelies spārnos un mēģini kādam uzkakāt uz galvas.
- Pretim sēdošai meičai divreiz uzkakā putns.
- Droši vin zirgs uzkakāja uz šķīvja un jums to pasniedza