īgņoties
īgņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | īgņojos | īgņojamies | īgņojos | īgņojāmies | īgņošos | īgņosimies |
2. pers. | īgņojies | īgņojaties | īgņojies | īgņojāties | īgņosies | īgņosieties, īgņosities |
3. pers. | īgņojas | īgņojās | īgņosies |
Pavēles izteiksme: īgņojies (vsk. 2. pers.), īgņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: īgņojoties (tag.), īgņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: īgņotos
Vajadzības izteiksme: jāīgņojas
Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var rasas lāsi zemē triekt Un īgņoties par slapjām kājām.
- Dažs labs gan arī tagad atrod iemeslu, lai īgņotos.
- Kāpēc tieši man katru vasaru jātērē laiks noderīgiem darbiem, – viņš īgņojās.
- Viņš īgņodamies nogāja lejā un ielaida Džeimiju un Gloriju.
- Tiesa, mēdzām īgņoties un oponēt menedžerim, kas meitenēm lika nest banketa galdus, kamēr puiši locīja galdautus.