īgņa
īgņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īgņa | īgņas |
| Ģen. | īgņas | īgņu |
| Dat. | īgņai | īgņām |
| Akuz. | īgņu | īgņas |
| Lok. | īgņā | īgņās |
īgņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īgņa | īgņas |
| Ģen. | īgņas | īgņu |
| Dat. | īgņam | īgņām |
| Akuz. | īgņu | īgņas |
| Lok. | īgņā | īgņās |
1.Cilvēks, kas parasti ir īgns.
2.Riebums, pretīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liela daļa cilvēku ir profesionāli īgņas, citu apspriedēji un nosodītāji.
- – Taču tu esi īsts buzis, zini, tāds īgņa.
- Smaidīgs, laimīgs cilvēks ir daudzkārt skaistāks par nomāktu īgņu.
- Nu, un tagad droši seciniet, ka autors ir reakcionārs īgņa.
- Tomēr, lai nekļūtu par īgņu, pasākumi ir jāapmeklē.