ignorēt
ignorēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ignorēju | ignorējam | ignorēju | ignorējām | ignorēšu | ignorēsim |
| 2. pers. | ignorē | ignorējat | ignorēji | ignorējāt | ignorēsi | ignorēsiet, ignorēsit |
| 3. pers. | ignorē | ignorēja | ignorēs | |||
Pavēles izteiksme: ignorē (vsk. 2. pers.), ignorējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ignorējot (tag.), ignorēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ignorētu
Vajadzības izteiksme: jāignorē
Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesnesis nevar ignorēt to, ko vispārība atzīst par pareizu. ”
- Pirmkārt, tas apskata tikai dipolārās sadarbības, ignorējot multipolu sadarbību.
- Sistēmu principiāli nevar izanalizēt, ja ignorē tās mijiedarbību ar vidi.
- Pasažieru autobusa šoferis ignorējis aizliedzošo semafora signālu un brīdinājuma skaņas signālu.
- Ja mēs to ignorējam, kāpēc tad mēs vispār rīkojam vēlēšanas?