pilnvara
pilnvara sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pilnvara | pilnvaras |
| Ģen. | pilnvaras | pilnvaru |
| Dat. | pilnvarai | pilnvarām |
| Akuz. | pilnvaru | pilnvaras |
| Lok. | pilnvarā | pilnvarās |
1.Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
Stabili vārdu savienojumiPilnvaras devējs.
- Pilnvaras devējs vārdkoptermins — tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs
1.1.Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
1.2.parasti formā: daudzskaitlis Neoficiālas tiesības (ko darīt).
2.joma: informātika Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
Stabili vārdu savienojumiDatu pilnvara.
- Datu pilnvara vārdkoptermins; joma: informātika — pilnvara, ar kuras palīdzību vada datu nosūtīšanu pa atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sesijas slāņa savienojumu
Stabili vārdu savienojumiNolikt pilnvaras.
- Nolikt pilnvaras frazēma — atteikties no pilnvaru izmantošanas
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielākā daļa šo grupu darbojās autonomi un ar ļoti plašām pilnvarām.
- Valstiskās pieejas ietvaros tika pamatota arī tā saukto deleģēto pilnvaru teorija.
- Katrā ekonomiskās integrācijas posmā attīstījās ES pilnvaras arī sociālās politikas jomā.
- Pilnvaras varēja būt aprobežotas ar tiesībām veikt vienīgi noteikta veida darbības.
- Nomas gadījumā jāuzrāda nomas līgums vai tā kopija, vai pilnvara;