kārnēt
kārnēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kārnu | kārnam | kārnēju | kārnējām | kārnēšu | kārnēsim |
| 2. pers. | kārni | kārnat | kārnēji | kārnējāt | kārnēsi | kārnēsiet, kārnēsit |
| 3. pers. | kārn | kārnēja | kārnēs | |||
Pavēles izteiksme: kārni (vsk. 2. pers.), kārniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kārnot (tag.), kārnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kārnētu
Vajadzības izteiksme: jākārn
1.Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
2.apvidvārds Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
3.apvidvārds Ziņkārīgi, pētījot skatīties.
Avoti: LLVV, KV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču ir, iespējams, ar šiem vārdiem ģenētiski saistītais darbības vārds kārnēt ( kārnet Bauskā) ar nozīmēm " 1. lungern.