aizgaiņāt
aizgaiņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgaiņāju | aizgaiņājam | aizgaiņāju | aizgaiņājām | aizgaiņāšu | aizgaiņāsim |
| 2. pers. | aizgaiņā | aizgaiņājat | aizgaiņāji | aizgaiņājāt | aizgaiņāsi | aizgaiņāsiet, aizgaiņāsit |
| 3. pers. | aizgaiņā | aizgaiņāja | aizgaiņās | |||
Pavēles izteiksme: aizgaiņā (vsk. 2. pers.), aizgaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgaiņājot (tag.), aizgaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgaiņātu
Vajadzības izteiksme: jāaizgaiņā
1.Gaiņājot panākt, ka attālinās.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
2.Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai aizgaiņātu slikto dūšu, var lietot aukstus dzērienus, ingveru.
- Izdzeru laikam jau trešo glāzīti, kafija aizgaiņā miegainību un skumjas.
- Gar Džuljetas galvu lidinājās apjucis naktstauriņš, un viņa to aizgaiņāja.
- Interesanta, uz gurniem nošļukusi josta spēs aizgaiņāt naftalīna aromāta radīto blakusefektu.
- SKAIDRĪTE AUZIŅA, zemniece: – Aizgaiņāju prom ar roku.