sanīkt | Tēzaurs

sanīkt¹

Lietojuma biežums :

sanīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	sanīkstu	sanīkstam	sanīku	sanīkām	sanīkšu	sanīksim
2. pers.	sanīksti	sanīkstat	sanīki	sanīkāt	sanīksi	sanīksiet, sanīksit
3. pers.	sanīkst	sanīka	sanīks

1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam; savārgt₁; arī saslimt.

2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).

3.apvidvārds Sanaidoties, sastrīdēties.

4.apvidvārds Dusmoties, satraukties.

Avoti: EH, LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	sanīkstu	sanīkstam	sanīku	sanīkām	sanīkšu	sanīksim
2. pers.	sanīksti	sanīkstat	sanīki	sanīkāt	sanīksi	sanīksiet, sanīksit
3. pers.	sanīkst		sanīka		sanīks