lecināt2
lecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka lec1.
2.Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
2.2.Kratīt.
3.Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
Stabili vārdu savienojumiLecināts piens.
3.1.Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri