augšāmcelties
augšāmcelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.joma: reliģija Atmosties pēcnāves dzīvei.
PiemēriPieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, 7 sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.
1.1.Būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves.
PiemēriTaču pēdējo trīsdesmit gadu laikā taisnība varēja augšāmcelties.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit