brikšķināt

Lietojuma biežums :

brikšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	brikšķinu	brikšķinām	brikšķināju	brikšķinājām	brikšķināšu	brikšķināsim
2. pers.	brikšķini	brikšķināt	brikšķināji	brikšķinājāt	brikšķināsi	brikšķināsiet, brikšķināsit
3. pers.	brikšķina	brikšķināja	brikšķinās

1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.

1.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	brikšķinu	brikšķinām	brikšķināju	brikšķinājām	brikšķināšu	brikšķināsim
2. pers.	brikšķini	brikšķināt	brikšķināji	brikšķinājāt	brikšķināsi	brikšķināsiet, brikšķināsit
3. pers.	brikšķina		brikšķināja		brikšķinās