brikšināt
brikšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brikšinu | brikšinām | brikšināju | brikšinājām | brikšināšu | brikšināsim |
| 2. pers. | brikšini | brikšināt | brikšināji | brikšinājāt | brikšināsi | brikšināsiet, brikšināsit |
| 3. pers. | brikšina | brikšināja | brikšinās | |||
Pavēles izteiksme: brikšini (vsk. 2. pers.), brikšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brikšinot (tag.), brikšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brikšinātu
Vajadzības izteiksme: jābrikšina
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV