brikšķoņa
brikšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brikšķoņa | brikšķoņas |
| Ģen. | brikšķoņas | brikšķoņu |
| Dat. | brikšķoņai | brikšķoņām |
| Akuz. | brikšķoņu | brikšķoņas |
| Lok. | brikšķoņā | brikšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → brikšķēt.
Avoti: LLVV