Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
brikšķēt
brikšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.brikšķubrikšķambrikšķējubrikšķējāmbrikšķēšubrikšķēsim
2. pers.brikšķibrikšķatbrikšķējibrikšķējātbrikšķēsibrikšķēsiet, brikšķēsit
3. pers.brikšķbrikšķējabrikšķēs
Pavēles izteiksme: brikšķi (vsk. 2. pers.), brikšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brikšķot (tag.), brikšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brikšķētu
Vajadzības izteiksme: jābrikšķ
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Pēc brīža Lenijs brikšķēdams nāca pa krūmiem.
  • Drēgnais aukstums rāva gar kauliem, zem kājām brikšķēja plāna sasaluma kārtiņa.
  • Bērzs ne tuvu nebija dižkoks, tomēr mēs krietnu brīdi noņemamies, kamēr stumbrs, zariem švīkstot un brikšķot, lēni sāka slīdēt lejup.
  • Ja istablietas brikšķ un sprāgst , tad kāds iemīt nieks mirs vai aizies
  • Kad nakts vidū griesti brikšķ , tad kāds rados mirs