brikšķēt
brikšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brikšķu | brikšķam | brikšķēju | brikšķējām | brikšķēšu | brikšķēsim |
| 2. pers. | brikšķi | brikšķat | brikšķēji | brikšķējāt | brikšķēsi | brikšķēsiet, brikšķēsit |
| 3. pers. | brikšķ | brikšķēja | brikšķēs | |||
Pavēles izteiksme: brikšķi (vsk. 2. pers.), brikšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brikšķot (tag.), brikšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brikšķētu
Vajadzības izteiksme: jābrikšķ
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc brīža Lenijs brikšķēdams nāca pa krūmiem.
- Drēgnais aukstums rāva gar kauliem, zem kājām brikšķēja plāna sasaluma kārtiņa.
- Bērzs ne tuvu nebija dižkoks, tomēr mēs krietnu brīdi noņemamies, kamēr stumbrs, zariem švīkstot un brikšķot, lēni sāka slīdēt lejup.
- Ja istablietas brikšķ un sprāgst , tad kāds iemīt nieks mirs vai aizies
- Kad nakts vidū griesti brikšķ , tad kāds rados mirs