brikšņi
brikšņi vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienskaitli lieto neliterārā valodā; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | brikšņi |
| Ģen. | brikšņu |
| Dat. | brikšņiem |
| Akuz. | brikšņus |
| Lok. | brikšņos |
1.Sīks, biezi saaudzis krūmājs; briksnājs.
2.Vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
Avoti: LV93, MLVV, T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tik nezogas ļaundaris, vai pa brikšņiem neslapstās kāds glūnīzeris?
- Uguns pa tiem brikšņiem iet uz priekšu, kur vējš pūš.
- Pa ceļam izpētu mežaudzes, izložņāju brikšņus, izmantoju dabīgos tiltiņus,
- Viņa norādīja uz dubļiem un brikšņiem, kuros viņi stāvēja. “
- Ja drausmīgo laušanos caur biezajiem brikšņiem var apzīmēt ar vārdu maigi.