stabausis
stabausis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stabausis | stabauši |
| Ģen. | stabauša | stabaušu |
| Dat. | stabausim | stabaušiem |
| Akuz. | stabausi | stabaušus |
| Lok. | stabausī | stabaušos |
1.Vertikāls balsts, stabs, kārts.
2.Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
3.Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
4.Pakurls, pamuļķīgs cilvēks.
5.Zirgs ar stāvām ausīm.
Avoti: NeV, SiV, ViV