strāvot
strāvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strāvoju | strāvojam | strāvoju | strāvojām | strāvošu | strāvosim |
| 2. pers. | strāvo | strāvojat | strāvoji | strāvojāt | strāvosi | strāvosiet, strāvosit |
| 3. pers. | strāvo | strāvoja | strāvos | |||
Pavēles izteiksme: strāvo (vsk. 2. pers.), strāvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strāvojot (tag.), strāvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strāvotu
Vajadzības izteiksme: jāstrāvo
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
1.1.Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņa strāvoja tik liela labestība, ka es nespēju pretoties.
- Kad no mums strāvo miera, skaistuma un iekšēja piepildījuma sajūta.
- Līdzko paskatos uz Himmelsbahu, man cauri strāvo bezspēcīga satraukuma viļņi.
- Patīkams nogurums strāvo manī vai caur mani, es pats nezinu.
- Savukārt ciematā strāvoja īpatnēja atmosfēra, kas tiešām lika atgriezties atpakaļ laikā.