izpirkt
Lietojuma biežums :
izpirkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
izpircējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izpircēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
3.Izlabot, vērst par labu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
3.1.Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
Stabili vārdu savienojumiIzpirkt grēkus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri