sūrināt
sūrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūrinu | sūrinām | sūrināju | sūrinājām | sūrināšu | sūrināsim |
| 2. pers. | sūrini | sūrināt | sūrināji | sūrinājāt | sūrināsi | sūrināsiet, sūrināsit |
| 3. pers. | sūrina | sūrināja | sūrinās | |||
Pavēles izteiksme: sūrini (vsk. 2. pers.), sūriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūrinot (tag.), sūrināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūrinātu
Vajadzības izteiksme: jāsūrina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mutīti sūrina.