piemānīt
piemānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemānu | piemānām | piemānīju | piemānījām | piemānīšu | piemānīsim |
| 2. pers. | piemāni | piemānāt | piemānīji | piemānījāt | piemānīsi | piemānīsiet, piemānīsit |
| 3. pers. | piemāna | piemānīja | piemānīs | |||
Pavēles izteiksme: piemāni (vsk. 2. pers.), piemāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemānot (tag.), piemānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemānītu
Vajadzības izteiksme: jāpiemāna
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt kaimiņu makšķernieku stāstos dzirdēts, ka kādam izdevies piemānīt stori.
- Foreles vēl var piemānīt ar barību, bet sīgas ļoti grūti.
- — Jūs abi bijāt bērni, un es centos jūs piemānīt.
- Līdz šim es tevi neesmu piemānījis un arī negrasos to darīt.
- par tetovētājiem, kas piemānījuši Kiviča ģimeni, atbildi parādā nav palicis