mulsināt
Lietojuma biežums :
mulsināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
1.1.intransitīvs
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri