saputināt
saputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saputinu | saputinām | saputināju | saputinājām | saputināšu | saputināsim |
| 2. pers. | saputini | saputināt | saputināji | saputinājāt | saputināsi | saputināsiet, saputināsit |
| 3. pers. | saputina | saputināja | saputinās | |||
Pavēles izteiksme: saputini (vsk. 2. pers.), saputiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saputinot (tag.), saputināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saputinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaputina
1.Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap Dobričas pilsētu uz visiem ceļiem saputinātas dziļas kupenas.
- Kad ziemā saputināja sniegs, iekšā bija silti.
- Sniega segas biezums palielinājies vidēji par 17 centimetriem, taču daudzviet vējš saputinājis lielus sniega vaļņus.
- Stacija līdz 2006. gadam katru sezonu tika piepacelta, lai kompensētu zem stacijas saputinātā sniega līmeni.
- Koncertprogramma „ Kur saputināts miers...